Enerģētiskais darbs Koknese 2011 gadā.13 februari.
Vēl viens brauciens ir noticis. Tas
bija neparasts: ziema, sals, senā Daugava, elektrība… . Pirmo reizi autobusā palika brīvas vietas,
kā reiz priekš ziemas jakām. Lai gan aiz autobusa brauca vēl divas mašīnas.
Autobusā strādāja mikrofons, tas deva iespēju izskaidrot dažas lietas, noturēt
enerģētisko praksi neapstājoties un nekāpjot ārā no autobusa. Katra vieta gaida
savu cilvēku, un tās trīsdesmit deviņas liesmojošās sirdis, kuras ziemas salā
mīnus septiņpadsmit grādos apvienojās kopējā mērķī, bija tieši tie gaidītie
cilvēki katrai mūsu maršruta vietai, paši vajadzīgākie katram punktam uz
Latvijas zemes, kurus Eņģeļi atveda uz šo tikšanos.
Pēc atkušņa un lietiem bija grūti
iedomāties TĀDU ziemas skaistumu. Kad es plānoju braucienu, redzēju tieši tādu
laiku. Visums ir vēstošs. Paldies, Eņģeļi !!!
Kā vienmēr enerģijas mūs gaidīja.
Pirmā pietura bija Ķegumā, blakus HES. Klusums, kristālisks dabas varenums,
aizsalusi upe, aizmiguši koki, neskarts pūkains sniegs un…smalka elektrības
zvanīšana deniņos. Visumu caururba trīsdimensiju elektriskā tīkla iedarbība un
blakus kautrīgi spīdēja brīnišķīgs nākotnes iedarbības tīkliņš…. Šeit mēs sākām savu kontaktu ar elektrību, tā
mums it kā teica: „Ā es Jūs zinu un
gaidu! Jūs esat tie ar ko es sadarbošos, tie, kas uzturēs manu jauno
enerģētisko tīklu, nodos cilvēku pasaulei manas jaunās iespējas un noturēs
līdzsvaru, tie, kas transformēs mani jaunās kvalitātes iespējās un pirmie apgūs
jauno sadarbību”. Un pienāks brīdis, kad katrs dalībnieks apjautīs Radītāja
nodomu un spēs pārvaldīt iegūto potenciālu.
Bet pagaidām mēs mācamies, Dievišķās
gaismas vadīti…. .Enerģijas sevi izpauda grupas fotogrāfijā. Elektrības
enerģijas nofotografējās kopā ar mums, nostājušās blakus profesionālam elektriķim,
cilvēkam, kurš strādā ar elektrību katru dienu. Un tas ir atskaites punkts mūsu
ceļā… Viestur, Tu esi jaunās elektrības izvēlēts. Uz planētas viss ir izplānots
sen un grandiozi.
Līdz Pļaviņu HES mēs braucām pa otru
krastu. Krastu enerģijas atšķiras. Elektrība kalpoja kopā ar mums…mēs radījām
Mīlestību. Daugava – varenā ūdens artērija, ar kādreiz augstajiem, stāvajiem
krastiem. Upe – dodoša dzīvību. Gar tās krastiem daudz senu apmetņu, kur uz
visiem laikiem ierakstītas nebeidzamu kauju, cīņas par izdzīvošanu, dzīvības
alkas, laimes, mīlestības enerģijas. Visa civilizācijas attīstības pirmssākumu
varenā pieredze.
HES Staciju būves pacēla Daugavā
ūdens līmeni pa 40
metriem , daļa vēstures tagad sarunājas ar ūdeni.
Daugavas gars ir milzīgs un gudrs, viņš
iet cauri katra, šeit iemiesotā sirdij. Tas iekļauj sevī tēvišķi aizsargājošo,
karavīra enerģiju, un maigo, glāstošo sievietes-mātes- Dievietes enerģiju. Bet
debesīs, visu šo dienu vienlaicīgi spīdēja Mēness un Saule…, savijot savu
gaismu elektriskā Mīlestības mijiedarbībā. Visu dienu mūs pavadīja Dabas
neparastais delikātums, izsmalcinātība, un graciozitāte.
Ar Pļaviņu HES garu mēs strādājām no
autobusa. Mikrofons mums palīdzēja to izdarīt sinhroni. Izdevās sakontaktēties
ar vareno ūdens straumes spēku un koncentrēto elektrisko lauku. Neparasts
SPĒKS!....Un viņš mūs klausās, sadarbojas, atbild.
Koknesē dabas tīrība bija neparasta!
Pilsdrupas Kristāliskas Gaismas Apmirdzētas glabāja sevī aizgājušu varenumu un
mierīgu gudrību. Tikšanās ar Pili notika! Kāds no mums šeit satika pats sevi,
notika atklāsmes. Visas nejaušības
kādreiz gudri izplānotas. Mēs likām soļus paši savās pēdās, kādreiz šeit
priekš mums atstātās. Pils vairākkārt tika iznīcināta, pārdzīvojot gan
uzplaukuma gan sāpju laikus. Šeit, laimes un ciešanu enerģijas savijas ar
pieredzi un dzīvi. Kādreiz pils lepni slējās uz četrdesmit metrus augstā
paugura, tagad Daugava ir pie pašas sienas.
Aizgājušo laiku pārgalvīgā
draiskulība, Māri pacēla uz pils sienām un sniedza jaunu pieredzi. Reāls
enerģiju bagātināšanas piemērs. Mēs saņemam sev atstātās dāvanas.
Visās mūsu pieturas vietās šodien
bija kluss un ļoti maz cilvēku. Apkārtne sarunājās ar mums caur klusumu,
iejūtīgi uzņemot mūsu prieku. Neparasti zilas debesis, Mēness un Saule……dzirkstoši
pūkainais sniegs …..bezgalīgais dabas skaistums……un mūsu sajūsma graciozā
Nodoma priekšā!!! Un Gaismas Ģimene savā pateicībā… . Pilsdrupās tikai viena sieviete mums pagāja
garām ar nūjām, un nokļuva uz vienu no
fotogrāfijām. Tā, viņa mums pievienojās, piedalījās. Mēs iepriecinājām senās
drupas, veicām sirds meditāciju, izteicām cieņu un pateicību, uzlādējām
kristālus. Svetas un Izabellas vadīti, veicām skaņas un dejas meditāciju. Zeme dejoja un dziedāja
kopā ar mums. Pēc tam, Katjuša ar savu dievišķo bērna rociņu meistarīgi iemeta
kristālu ar kopīgo mīlestības programmu upē. Kristāls iekrita sniegā uz
aizsalušās upes ledus, bet tam virsū uzgūla sārta roze, kuru iemeta Izabella.
Pienāks laiks un ledus izkusīs, kristāls nogrims dzelmē izstāstot ūdenim, zemei
un Daugavas Garam par katru no mums, par mūsu cieņu, pateicību, sadarbību un
jaunradi. Jau tagad kvarca kristāls runā ar ūdens kristāliem… . Viņu tikšanās arī bija ieplānota.
Nākošā pietura – dendra parkā pie
Skrīveriem. Daba tieši mums bija sagatavojusi baltu, pūkainu sniega paklāju.
Mēness un Saule.! Brīnišķīgs skats uz Daugavas kreiso krastu.! Mēs Mīlam Tevi,
Zeme, Tu esi tik skaista! Šeit mēs meditējām. Mēs izveidojām ideālu molekulu
Daugavai, Pasaulei, sev. Mēs to strukturējām kā ideālu sniegpārsliņu,
saskaņojām ar Radītāja Nodomu un jauno elektromagnētisko sadarbību. Lai notiek
tā! Bet pēc tam, Ģirts uz neskarta sniega paklāja uzzīmēja „Dzīvības Ziedu” un
vadīja meditāciju. Paldies. Ģirt! Šī meditācija, ar zelta gaismas zīmogu,
iegūla uz mūsu kalpošanas – svētku sniegotās lapas. Mēs izvārtījāmies sniega
Dzīvības svētajā zīmējumā, apbērām ar to viens otru, apbrīnojot vizuļojošo
sniegpārsliņu deju.
Uzkalniņā mūs gaidīja sakurināta
māja. Visi bija izsalkuši. Bet iešana kalnā, lielajā salā atļāva spēcīgāk
izjust siltuma un ēdiena baudījumu. Mēs svētījām ēdienu, dalījām apaļas maizes
un sieru viens otram, nepārtraukti cienājām viens otru baudot blakussēdētāja
prieku, sildījāmies ar karstu tēju un līdzi paņemtajiem gardumiem. Mājas
priekšā viesmīlīgie saimnieki bija notīrījuši sniegu un sagatavojuši ugunskura
vietu. Mēs pateicamies viņiem par to! Dzīva uguns, cilvēku aplis ziemas vidū,
mīlestības emocijas ar kurām katrs dāsni dalījās. Šeit rituālu vadīja Izabella:
mudras, uguns un sniegs, siržu vienotība…
. Mēs esam uz Zemes! Dzīvojam un Mīlam! Sadarbojamies un Radam! Mirdzoša
diena pārgāja zilā vakarā.
Pirms iekāpšanas autobusā Māris
sasauca mūs aplī – katrs izteica savus iespaidus par pavadīto dienu. Mēs
stāvējām nojumē ( tieši kā piramīdā), nodevām viens otram akmenī veidotu
sirsniņu un izteicām savus dienas pārdzīvojumus. Daudz siltu vārdu izskanēja.
Eņģeļi priecājās ar katru un par katru. Tā apvienojas zemes un debess
pateicības enerģijas. Un neskatoties uz
to, ka autobusam kaut kas sasala un viņam bija grūti izkustēties no vietas, tas
brauca uz mūsu eņģeļu spārniem.
No Rīgas HES pāri braucot, tieši
ūdenī mēs iemetām otru kristālu, uzlādētu visos veiktajos rituālos. Visu mūsu
kristālu enerģijas pārraida ūdenim un zemei mūsu mīlestību un pateicību,
veidojot nākotnes enerģijas. Situācija izveidojās tāda, ka otru kristālu upē
iemeta Māris. Droši vien tam ir savs nodoms, kā Saulei un Mēnesim šīs dienas
debesīs. Nekas nenotiek nejauši… . Rīgas
HES mēs pārbraucām divas reizes, novietojot šeit piepildītās dienas enerģētisko
punktu. Pieklusuši un apgaroti mēs atgriezāmies Rīgā.
Mēs audīsim jaunās elektrības zelta
tīklu no maza punktiņa smadzeņu centrā, …no Dieva Prāta, …lai top Gaisma…!
Paldies visiem dalībniekiem! Paldies
visiem, kas ieauda savus rituālus kopējā, dienas enerģiju rakstā uz mūžiem!
Paldies tiem, kuri nebrauca ar mums, taču juta ar mums caur apkārtējo telpu,
kas bija ar mums savās sirdīs no citām zemēm! Paldies tiem, kas nobijās sala un
neaizbrauca! Paldies tiem, kas lasa šīs rindas un skata fotogrāfijas, mēs jau
pieskārāmies ar enerģijām! Paldies tiem, kas plāno būt ar mums nākošajos
braucienos! Paldies maniem palīgiem braucienu organizēšanā –Irenei Ozerei,
Mārim Drešmanim, Juram Fomičevam, Elitai Volkolakovai. Es apkampju visus ar
Dvēseles spārniem!
Ar Mīlestību un Gaismu! Tatjana
Fomičeva.
Mūsu darbi vēl nav galā!!!
Atkal mēs pošamies ceļā 13.02.2011.
Šis
brauciens būs turpinājums 22.12.2010. g. rituālam. Decembrī rituāls notika Latvijas
sirdī, tagad mēs dosimies gar galveno ūdens artēriju, gandrīz līdz Koknesei. Rīgā , Daugavā mēs iemetām
kristālu, arī tagad tiks ievietots kristāls. Mēs apmeklēsim lielās
elektrostaciju celtnes, kuras aizšķērso upi, izmaina tās dabīgo tecējumu un
ūdens kvalitāti, taču ražo elektroenerģiju. Tās var nosaukt par mākslīgiem
ūdenskritumiem, kuros var vērot ūdens vareno enerģiju. Cilvēks maina vidi
atbilstoši savām vajadzībām fiziskajā plānā. Bet mēs izlīdzinām visus smalkos
plānus ar fizisko. Mēs turpinām sadarbību ar Ūdeni, Zemi, Debesīm. Uguns dzīvo
mūsu sirdīs, tādēļ protams būs sveces, varbūt lāpas, bet varbūt ugunskurs. Būs
kristāli un īpaši, izraudzītais kristāls upei.
Abos
upes krastos noturēsim meditāciju. Mēs sajutīsim upes mīlošo enerģiju un
savienosimies ar to sadarbībā. Daugavas gars ir varens, viņš iet cauri daudziem
egregoriem. Bet mēs to visu apvienosim vienotā enerģijā – Vienotā Zemes un
Dzimtenes.
Mēs veiksim rituālu ar sniegu, ar katru sniegpārsliņu un ledus gabaliņu.
Protams, ka tas arī ir Ūdens. Taču sniega rituāla ( ceru, ka mums pietiks
sniega) virziens būs personisks – fokusēšanās caur sevi uz āru vienotībā.
Sniega rituāls vērsts uz sevis izdziedināšanu, atjaunošanos u.t.t.. Mēs jutīsim
sevi, kā beznosacījuma Mīlestības nevainojamas sniegpārsliņas. Visu šķidrumu
savā ķermenī pārstrukturēsim ideālā programmā. Cilvēks ir ieplānots ļoti
eleganti un izsmalcināti tādēļ es nebeidzu vien sajūsmināties par Radītāja
Lēmumu Gudrību.
Protams, ka peldēsimies un viļāsimies
sniegā, tādēļ apģērbties nepieciešams atbilstoši darbībām.
Vēl šajā braucienā vēlos pievērst uzmanību Ēdienam, kopējam galdam. Mani
Eņģeļi maigi vērsa manu uzmanību tieši uz šo. Mūsu garīgumam ar ēšanu ir ļoti
cieša saikne. Tas, ko apēdam uztur un attīsta mūsu dievišķumu. Ēdiens paliek
par mums, visos līmeņos. Mēs atceramies, ka esam kas vairāk nekā vienkārši fizisks
ķermenis. Ēdiens darbojas visā kompleksā kurš saucās Cilvēks (fiziskajā un
smalkajā).
Izsalkums pie katra atnāk savā laikā. Pirms rituāla es atvēlu laiku,
(tas var būt arī autobusā) lai kaut ko apēstu.
Taču pēc tam mēs veiksim kopīgu mielastu. Mēs ēdīsim organizēti,
nesteidzīgi ar baudu pagriezušies viens pret otru ar sejām. Ēšanas laikā kamēr
cilvēka fiziskais ķermenis gremo, cilvēka smalkie lauki arī izjūt baudījumu.
Mēs fokusēsimies uz kopīgu baudījumu. Es domāju, ka pēc šī rituāla katrs no
mums šūnu līmenī ēdienu uzņems jau savādāk.
Ne jau vienmēr esot dabā, mums ir sagatavots galds, taču vienmēr ir Zeme
uz kuras var uzklāt galdautus. Vienmēr var izveidot „apaļo” galdu. Un tam nav
nozīmes kādi cienasti stāv uz galdauta, katrs var ēst savu no mājām atvesto,
var uzcienāt savu kaimiņu un uzcienāties pats. Kādreiz cilvēki – dievi uzņēma
barību tieši rituāli ar pateicību. Jo viņi zināja šī procesa sakrālo nozīmi.
Tagad mēs esam pieraduši ēst steigā, risinot problēmas, nepievēršot vērību
ēdienam. Mūsu produkti ir Zemes, Ūdens, Gaismas Mīlestība. Un ja mūsdienu
pārtikā ir kaut vai viena dabīga molekula, mēs to varam palielināt līdz visa
produkta izmēram, bet ķīmiskos savienojumus enerģētiski izvadīt. Tad šis ēdiens
kļūst par Dzīvību. Vērojot dzīvniekus, kad mēs cienājam kaķi vai suni redzam,
ka paņemto cienastu tie aiznesīs maliņā un noteikti pagriezīs mums muguru. Tas
ir instinkts. Diemžēl ar cilvēku arī bieži tā notiek. Iepriekšējie braucieni
iezīmēja tādus momentus, kad rituāls Zemei ir kopīgs, bet vēderam – tikai
personīgs.
Vienotības Enerģijas nodziedās savu Himnu, kad mēs pārpilnības gados
apvienosimies kopējā mielastā.
Savienosim kopīgi Vienotības enerģijā visas, pašas nemanāmākās nianses
un izpausmes. Un sarīkosim svētkus! Tā mēs, lai izmainītu Pasauli, radām
vajadzīgo enerģiju koncentrāciju. Mēs radām prieku visās tā izpausmēs.
Un kopīgs mielasts – ir Dievišķs
rituāls!
Ar Mīlestību un Gaismu Tatjana Fomičeva.
BRAUCIENA MARŠRUTS 13.02.2011.
Šajā braucienā mēs novietosim divus kristālus.
1.Izbraucam no Rīgas plkst. 9.00 ( pulcēšanās 8.30).
2.Ķegums. Ķeguma
HES
Rituāls. Ūdens
Gars – darbs priekš cilvēkiem.
Elektrība – mūsu sadarbība.
Elektrostacijas Gars –
līdzsvars.
3.Aizkraukle. Pļaviņu
HES.
Elektrostacijas Gars –
sadarbība.
4. Koknese. Apmeklējam
pilsdrupas. Veicam rituālu.
Rituāls. Daugavas Gars, Ūdens Gars, Ideāla
molekula.
No
pagātnes tagadnē un nākotnē, ideāla laika punktā – Tagad. Mūsu pateicība.
5. Skrīveri. Dendrārijs.
Rituāls. Peldēšanās sniegā. ( Izģērbties nav
obligāti). Meditācija ar kristālisko ūdeni – sniegu.
Ideāla sniegpārsliņa katram. Jaunu Elektromagnētisko
enerģiju noteikšana sev un apkārtējai telpai, jauni dzīves nodomi.
6. Kriki. Māja, tēja un ugunskurs.
Rituāls. Kopīga maltīte. Rituāls notiks ar
ērtībām. ( Mūsu maršrutā man izdevās sarunāt māju, kurā
mūs uzņems).
7. Salaspils. Pārbraucam pāri Rīgas Hess, kur kreisajā
krastā ir mūsu nākamā pietura. Pateicība Upei, Ūdenim, Elektrībai. Ideāla
līdzsvara Nodoms starp viņiem.
VISIEM,
PALDIES!
8. Atgriežamies Rīgā. Apm. 19.00
Kas jāņem līdz: 1. Draugus,
mīļotos, eņģeļus.
2. Labu noskaņojumu.
3. Rezerves silto apģērbu (zeķes, cimdus,
šalles u. t.t.).
4. Ēdienu un dzērienus visai dienai.
Lūdzu
savlaicīgi pierakstīties pie Irēnes Ozeres
tālr. 28471285. Autobusā ir 50 vietas. Visiem, kas brauks ar savu
personīgo transportu par katru cilvēku vajadzēs samaksāt 0.50 Ls par ērtībām
mājā un ugunskuru.
Tiem, kuri brauks ar savu transportu iesaku sakarus ar
mums uzturēt pa tālr. 29163415 – Jura.
Ar
Mīlestību un Gaismu Tatjana Fomičeva.
Uz Drīzu Tikšanos!
Комментариев нет :
Отправить комментарий