суббота, 16 июля 2011 г.

Enerģētiskais darbs





2011.GADA 7. AUGUSTA BRAUCIENS UZ LATGALI.

  Šim brauciena maršrutam es gatavojos ar nelielu satraukumu. Katrs maršruts ir īpašas enerģijas un uztraukums pie tā organizēšanas. Taču šis ir kaut kas īpašs. Jau pagājušajā gadā es zināju ka Latgale būs augustā. Taču šogad lūkojoties kalendārā uz dažādu pasākumu pārpilnību es nolēmu pasteidzināt laiku un braukt jūlijā, kamēr gaišais dienas laiks ir garāks. Un … neizdevās. Es nebrīnos. Kaut kur viss jau ir saplānots un pārbaudīts, mēs tikai to izpaužam realitātē.
  Izmēģinājuma braucienu, mēs ar klubu „Atvērtā pasaule” veicām divās dienās. Bija nepieciešams noteikt laika posmu starp maršruta punktiem un sakārtot visu vienas dienas ietvaros. Neskatoties uz to maršruts sanācis garš ne tikai pēc laika, bet arī pēc kilometriem. Jo tā taču ir Latgale. Kļuva skaidrs, kas bija uztraukuma iemesls. Cita zeme, cits egregors, sajūta ka esi nokļuvis citā valstī, citā realitātē. Dīvaini, taču Latvija tur sajūtama ļoti vāji. Ja visi iepriekšējie maršruti mūs priecīgi un sajūsmā sveica, sasaucot un delikāti piedāvājot savas enerģijas, parādot vietas un pieprasot rituālus, tad šeit enerģijas nesteidzās mums pretī , bet gan pašpietiekamībā nogaidīja, kad mēs pie tām pieiesim un tikai tad dāsni atvērās.
 Šajā braucienā mēs noturēsim Uguns rituālu. Ļoti gribējās to noturēt jau aprīlī, kad braucām uz Bernātiem. Mēs pat krastmalā iekūrām uguni…taču rituāls nenotika… nebija tā vieta un tas laiks. Arī braucot uz Jūrkalni es domāju par uguni, taču tā arī tas palika tikai svecēs. Un lūk, tagad ugunskurs pats nonāca pie mūsu kājām. Ir pienācis laiks, Ugunim Būt!
 Latgale! Brīnišķīgs nostūris kur kalni un ezeri sarunājas ar debesīm, kur brīnumainas ainavas glabā dažādu tautu seno vēsturi, kur apbrīnojamas arhitektūras dievnami tiecas mākoņos un neskaitāmi daudz krustu iedūrušies zemē. Māte Latvija, sniedz savas rokas Latgalei…un uzgaidi minūti kamēr tā atbildot sniegs savējās pretī!
   Un lūk mēs braucam uz Latgali.. un vedam līdz savus Mīlestības kristālus. Mūsu kristāli jau guļ Latvijas rietumu daļā. Austrumu Latvijas daļā tie guļ uz ziemeļiem Ainažos un Daugavā Koknesē. Šoreiz kristāliskās enerģijas ieenkurosim dienvid-austrumos. Aizbrauksim līdz Aglonai un pat tālāk.

Un tā, konkrētāk par maršrutu. Mēs apciemosi pašu lielāko Latvijas akmeni – Nīcgales dižakmeni. Veltīsim tam rituālu. Tam blakus ir ugunskura vieta, kur noturēsim Uguns rituālu. Šeit arī noturēsim rituālo maltīti. Šeit ir vieta visām stihijām. Mēs parādīsim Zemei, ka mākam baudīt dzīvi kopīgi ar visām valstībām. Ieliksim enerģētisko tapu visu Latvijas kristālu piesaistei galvenajam akmenim, pat to kristālu, kuri vēl jāieliek.
  Mēs apmeklēsim Aglonu, kāds šeit būs pirmo reizi. Sena Katoļu svētnīca – Aglonas baziliks – tas ir to vērts, lai uz to paskatītos un tai paklanītos. (Iespēja apskatīt no iekšpuses kā arī strādā suvenīru kiosks). Aiziesim līdz Aglonas Svētavotam, kas vēlēsies pasmels ūdeni (paņemiet pudeles). Šeit mēs satiksim reliģijas un ticības enerģijas, ar kurām ir piesātināts katrs smilšu graudiņš un zeme slacīta ar asarām un asinīm, bet baiļu un aizliegumu rāmji apkārtējā telpā stāv stabili un nesatricināmi. Mēs neko nelauzīsim un nepārtaisīsim. Mēs esam neizsakāmi pateicīgi tam, kas bijis, ir un būs. Mēs ataicināsim šeit mūsdienīgas enerģijas un jaunus potenciālus delikāti izpausties.
  Aglonā ir vēl viena jauna, svēta vieta – Karaļa kalns, kur visas reliģijas sastapušās vienotībā. Mēs sveiksim šo vienotību! Kristālu ūdenim ieliksim apbrīnojamā ezerā, ar smaragdzaļu dzidru ūdeni, apvītu ar misticismu un noslēpumiem – Velnezerā. Šeit ir ļoti spēcīga un apbrīnojama enerģija, cita dimensija, realitātes zudums. Būtu labi, ja šeit būtu Skaņa. Gongi, gongi! Kas paņems? Vai skanošie trauki vai zvani un zvaniņi, grabuļi….. Ņemiet visu, ja jau šamaņojam tad šamaņojam. Ezers ir apaļš, krastos mežs, amfiteātra veidā izvietoti sēdekļi, bet krastā skaists skatu laukums – balkons orķestrim.
  Es uzrakstīju obligāto dienas programmu. Maršrutā ir arī citas brīnišķīgas vietas kuras apmeklēsim, ja iekļausimies dienas grafikā.            
  Izbraukšana no Rīgas plkst. 8.00 no pasta pie dzelzceļa stacijas (tagad tur ir būvbedre). Lūdzu nekavējiet, mums priekšā ir garš ceļš un notikumiem piepildīta diena. Esiet gatavi atgriezties vēlu ap 23.00 – 24.00. Autobusā varēsiet sadalīties pa grupām un uz vienu virzienu pieteikt taksometru vai sarunāt ar autobusa šoferi par piebraukšanu tuvāk mājai. Ir iespējami varianti.
  Brauciena cena 17 Ls no cilvēka. Diemžēl lētāk nav iespējams. Autobusā ir 50 vietas. Pierakstīties pie Irēnes 28471285. Priekšapmaksa 7 Ls ir obligāta.
            Kas jāņem līdz:
1. Visas savas dievišķās enerģijas, sakrālās un muzikālās lietas.
2. Ēdienus un dzērienus vienai dienai.
3. Mīļotos un draugus.
4. Ja Svētavotā ņemsiet ūdeni, paņemiet pudeles.
Apģērbjaties ērti, attiecīgi laika apstākļiem, padomājiet par ērtiem apaviem, jo augstpapēžu kurpes mežam nederēs.

Tiekamies autobusā. 

Ar Mīlestību un Gaismu Tatjana Fomičeva un klubs „Atvērtā pasaule”.





Brauciens  07.08.2011. uz Latgali ir noticis.       

Milzīgs paldies visiem dalībniekiem! Es esmu Jums bezgalīgi pateicīga par izturību un svētku noskaņojumu! Par to, ka apņēmāties doties ceļā, sadzirdējāt savas sirdis, par to, ka atnācāt uz tikšanos ar Latgali.! Mana dvēsele apskauj katru un visus kopā! Laika apstākļi mūs lutināja, kā jau vienmēr mūsu kopīgajos braucienos.
 Latgales enerģija mums nepavērās uzreiz, bija jānomaina autobusam ritenis. Mainījām to vietā kur bija paredzēta pieturas vieta. Kamēr autobusa šoferis mainīja rezerves riteni, pasažieri neaudz ieturējās blakus esošajā Statoil benzīntankā. Bija diezgan komfortabli un nesteidzīgi. Tas taču ir ceļš uz Latgali!
Šajā braucienā, par kopīgu ģimeni visi kļuva ļoti ātri, palīdzēja autobusā esošais mikrafons. Ziņkārīgo autobusā nebija, kā arī kompānijas pēc tādu gabalu līdzi nevienam nodosies. Paldies, mani drosmīgie un apņēmīgie draugi! Nataša, lai nokļūtu Latgalē atbrauca no Alsungas (gandrīz Jūrkalne), vajadzēja celties pulkstens 3 naktī, lai rezultātā nospēlētu melodiju uz čakrafona pie Latvijas vislielākā akmens. Tas bija to vērts! Pirmais rituāls pie Nīcgales varenā akmens. Viņš mūs gaidīja, droši vien gatavojās šai tikšanās reizei. Un lūk, šajā klusajā vietā, četru ceļu krustojumā ieskanējās čakrafons un gongs. Ļaudis dabai veltīja koncertu. Ar pirmajām čakrofona skaņām iedziedājās putni. Lielais akmens sāka vibrēt, nometa gadsimtu slinkumu...un uzsūca sevī mūsu mīlestību un pateicību kopā ar skaņu, kas pletās apkārtnē. Mēs izdaiļojām akmeni ar kristāliem un iededzām sveces. Mēs ievietojām akmenī mūsdienu enerģijas kristālisko programmu un apvienojām to ar visiem Latvijas akmeņiem un kristāliem. Tagad pie viņa plūdīs un satiksies izmaiņu un pārveidošanās kosmiskās enerģijas, bet viņš tās nodos tālāk visai minerāļu valstībai. Viņam tas patika. Bērna rociņa izvēlējās vietu kristālam, kuru mēs atstājām Zemei ar mūsu novēlējumiem. Kristālu zemē ielika Katjuša divu draiskulīgu zēnu pavadībā, viņi mantos Zemi, viņi zina ko dara. Kopā ar mums bija arī dzīvnieku valstība – divi suņi. Interesanti ka suņiem bija vienādi vārdi. Pēc tam notika uguns rituāls. Mēs izteicām pateicību ugunij, attīrījāmies un piepildījām sevi ar tās dzīvinošo spēku. Arī ugunij veltījām bungu ritmiskās skaņas. Katrs ielika ugunī savu svētīto kociņu. Mēs piepildījāmies ar pirmdzimto uguns spēku, dzīves evolūcijai un kustībai. Bet pēc tam ieturējām svētku maltīti. Mēs svinējām šo dienu, šo vietu, šo kompāniju. Mēs Esam! Mēs Dzīvojam! Mēs Radam! Mēs Mīlam! Paldies, akmenim! Braucam tālāk. Mūsu jautrais autobuss uztaurēja visām  vilcienu lokomotīvēm un viņas mums atbildēja. Apmaiņa ar skaņu signāliem, arī braucot mēs skanējām.


Lūk Aglona. Bazilikas baltie torņi uz neparasti zilas debess fona. Mēs satikām katoļu egregora enerģijas, spēcīgas, nesatricināmas, dzīvojošas mūsu šunu atmiņā ar pieredzes daudzveidību un savu zīmogu. Sirds trīsas pie ieejas sajuta daudzi, daži šeit atbrauca tieši šī brīža dēļ. Lai atkal satiktos un dziedinātos! Dievnams laipni atvērts apmeklētājiem un tūristiem. Uz grīdas rožu lapiņas – šeit bija notikusi kāzu cermonija. Mūžīgu mīlestību jaunlaulātajiem! Mums pieklājīgi aizrādīja ka fotogrāfēt ir aizliegts (mēs paspējām nofotografēt dažus kadrus). Paldies, mēs cienam Jūsu noteikumus. Visas jaunās un mūsdienīgās enerģijas tiek veidotas un bāzējas uz vecajām pamatenerģijām, kuras ir nostiprinājuši uz zemes mūsu seņči un mēs. Un tagad mēs veidojam torni, vieglu un gaisīgu, caurstrāvotu ar gaismu, augstu-visaugstāko, uz aizejošo gadsimtu stabila pamata, kristietības asiņu un mīlestības apmazgāta, izdaiļota ar aizliegumiem un ierobežojumiem. Mēs izdziedinām šos ierobežojumus un aizliegumus, mēs piedodam izlietās asinis noslaukām asaras un atstājam sev mīlestību.  

Avots. Dzīvais Ūdens! Garšīgs, dzidrs, ledains. Atspirdzina un atjauno. Divi laukakmeņi katrā celiņa pusē, kas ved pie avota: plus un mīnus. Strādā, gudri novietoti. Tuvāk ezeram centrālais akmens, sakarsis saulē un nogludināts  no pieskārieniem, harmonizējošs. Basām kājām stāvot zālītē, ezera krastā, veicām dziedininošo rituālu tuviniekiem, iemetām akmentiņus ūdenī. Svētais ūdens no zemes dzīlēm izskalos un attīrīs slimības, apmazgās sirds rētas mūsu tuviniekiem un attālakiem radiniekiem caur šiem akmentiņiem. Braucam tālāk, uz  Aglonas ezera otru galu.


Karaļa kalns.  Ļoti interesanta vieta, vērienīgi izplānota un radoši noformēta. Kristietiskās ticības himna zem atklātas debess. Divas dažādas un garā tik līdzīgas vietas, viena ezera, kurā ietek strauts,  krastos. Šeit ir uzcelta pieticīga baznīca visām kristietības konfesijām. Parks veidots vadoties pēc Bībelē aprakstītajiem sižetiem. Šeit mums izteica aizrādījumu, ka ar suņiem nedrīkst ienākt pat ļoti īsā pavadā, kā arī, ar autobusiem ievest cilvēkus nedrīkst, jo tā jau skaitoties ekskursija un ekskursijām ir nepieciešama vadības atļauja un apskate ir par samaksu (??). Mums izdevās visu apskatīt, taču cilvēkam ar suni nenogurusi sekoja uzraudze. Jauna, iecerēta un izveidota brīnišķīga vieta, taču dzīvo ar vecajiem aizliegumiem. Mēs cienām ticības enerģijas, tās tradīcijas un aizliegumus. Daudziem cilvēkiem ir nepieciešama tāda ticība, uz tās aizliegumiem viņi balstās. Mēs pateicāmies šai vietaai un devāmies tālāk.

Brīnišķīgais un noslēpumainais Vella (Čertoka) ezers. Cita dimensija un laika enerģijas bezgalīgi dzidrajā ūdenī. Šeit, vakara saules staros, mēs noturējām skaistu rituālu. Skanēja gongs un tam atsaucās atbalss. Skaņas meditācija. Pa ezera virsmu, atbildot uz gonga skaņām, skrēja sīki vilnīši. Ūdens atbildēja un piedalījās. Vārdi klusēja. Visi un viss apvienojās skaņā.
Paldies, Ģirt! Gong, stabulīte, skanošais trauks... viss harmonisks, juteklisks un vietā.
Paldies, Jāni ka nogādāji mīlestības kristālu ezera vidū.
Tagad šis brīnumainais ezers ir kristālisko enerģiju etalons- paraugs visiem pārējiem latgales puses ezeriem. Mēs mīlam Tevi, Ūdens! Fiziskajā pasaulē mēs izkārtojam mūsu mīlestības kristālisko saikni uz Zemes. Pēc brauciena šis ezers vēl vairākas dienas stāvēja manā acu priekšā un es atkal atrados tur, tā krastā, tajā realitātē. Bet runā ar mani ezers vēl šobrīd.
Izbraucot no Latgales mēs paklanījāmies vēl vienam laukakmenim, kuru uzskata par Latgales atslēgu un guļ uz tās sliekšņa. Uz redzēšanos Latgale! Paldies par sadarbību. Taču Latgale mūs vēl nedaudz aizturēja, atvadījās. Autobusu apturēja ceļu policija, par ātruma pārsniegšanu. Vadītājs visu nokārtoja bez problēmām. Rīgā lija lietus. Mūsu autobusu tas arī aplēja. Visi braši izturēja tālo ceļu. Rīga sagaidīja ar svaigumu un vēsumu. Lai slavēti laika apstākļi! Mēs pateicamies par komfortu un jauko dienu! Mēs radījām kopīgu enerģiju. Tā dzīvos, radīs atvērs savus potenciālus laikā un telpā.

Visiem paldies! Arī Eņģeļiem! Es zemu paklanos katram un visiem.
Atsevišķa pateicība Irenei, Ilgvaram un Elitai, bez Jums nekas nebūtu.
Ar Mīlestību un Gaismu Tatjana Fomičeva.     


Mums bija starptautisks atbalsts.

Taņa! Šie slāvu – krievi ir ieskrējušies ne pa jokam!!! Viņi paralēli tai grupai, kura kalpos Valdae, vēlas pievienot vēl 7-8 grupas. Ja darboties, tad pēc pilnas programmas. Vaicāja vai tālu Daugava no Latvijas? Sapriecājās, kad uzzināja, ka Daugava tek cauri visai Latvijai. Uzzināja, ka mēs veiksim Uguns rituālu, vaicāja vai drīkst pievienoties? Un sākās !!!! Arī citi vēlas savas grupas izvietot pa noteiktiem punktiem un izstrādāt vienotu tēmu un kalpošanas virzienu. Rīt vai parīt visu saskaņos ar Maskavu, atsūtīs savu plānu. Man bija jānosūta viņiem Tavs plāns un maršruts, lai viņi varētu izstrādāt savu, pietuvinātu mūsējam.
Tādas lūk lietas!
Ar Mīlestību,
Irēna.

Nododu Jums vēstuli, kuru nosūtīju visiem ( Laika tīklā, Uz priekšu! Apmēram 200 adresēm, apmēram trešdaļa no tām ir citi tīkli un lielas grupas visā pasaulē) cerībā, ka pievienosies mūsu pasākumam (25 cilvēki Okoveckas mežā, 3 km. No Daugavas iztekas – tie ir mūsu draugi un mūsu komanda). Runāju ar Ļenu Martem, tīkls un Ziemeļblāzmas grupa... Ja Vera Maslova izsūtīs informāciju, mūsu būs vēl vairāk.
Apkampju un vēlu laimi,

Nataša.



augustā Tatjana Fomičeva 

http://tfomiceva.blogspot.com/2011/07/7-2011.html#more ), klubs Rīgā „ Atvērtā pasaule” un Gaismas Meistaru kolektīvs no Baltijas (apmēram 120 cilvēku) dodas sakrālā ceļojumā pa Latgali, astrumu Latviju ar programmu –Kristālisko enerģiju ieenkurošana, nostiprināšana. Ceļojums sākas ar Uguns cermoniju līdzās vislielākajam Latvijas akmenim – Nīcgales Dižakmens. Grupas ceļš ir nosprausts pa Latvijas zemes svētajām vietām, augšup pa Daugavas lejeci....

5-7 augustā Gaismas meistari Baltkrievijā, SantPēterburgā un Maskavā, kopā ar komandu „ Laiks Uz priekšu”, pulcējas Okoveckas mežā, kurā sākas 4 Eiropas upes – Volga, Rietumu Donava (Daugava), Dņepra un Pola – Iļmeņ – Volhova – Ladoga, tekošas saules vārtos uz četrām debess pusēm. Programma – piesātināta ar Eiropas pamatelpas Kristāliskajām enerģijām, harmonija ar stihijām un elementiem, mūsu sirds telpas ritmu saskaņošana ar visiem Dzīvības avotiem bezgalīgajā Šeit un Tagad....

Priekšlikums – radīt jaunu Zemes Kristālu sakrālo tīklu, savienot to ar Kristāliskajiem tīkliem, režģiem, Zemes Kristālisko sirdi un Vienotu Jaunās Zemes Sirds telpu. Forma pēc Jūsu ieskatiem.
Piedāvāju:
No stāvokļa Vienotā Sirds (ja vēlaties, šo stāvokli var aktivizēt ar piedāvāto praksi), piesātināt ar Vienotās Sirds enerģijām kristālus, sakrālos akmeņus, kuri dzīvo Jums līdzās un ar kuriem Jūs saskaraties dzīves procesā, veikt vienotu Uguns, Gaisa, Ūdens un Zemes mistēriju –kā iesaka sirds. Savienoties ar Vienotu visu stihiju, Zemes elementu Sirds telpu, caur cilvēces Vienoto Sirds telpu un nostiprināt šo stāvokli sakrālo akmeņu un Zemes kristālu tīklā (Čintamani, Siņ-akmens, Stounhedž, Ales Stenar, lielie Karēlijas, Altaja, Manhetenas un Kaukāza akmeņi, piedņepras, Mongolijas stepes, Lieldienu salas un...) ...un Zemes Kristāla sirdī... Un nodot to kā dāvanu visai dzīvei daudz dimensionālajā Šeit un Tagad. Palūgt Jaunā tīkla sargātājiem uzturēt Vienotās Sirds stāvokli. Un lūgums Ģimenei: visus skaņošanas, balansēšanas, radīšanas procesus veikt komfortabli, mūsdienīgi un pašā brīnišķīgakajā veidā – visu un katra labā!
Pateicība un radīšanas prieks katram.
Vienotības priekā,
Nataša.

Labdien, Taņa. Mēģināšu aprakstīt savas vīzijas meditācijas laikā pie Ezera.

Skanēja gongs, pakāpeniski pārņemot Tevi ar savām vibrācijām. Un tad es " ieraudzīju" - ezera vietā bija sauszeme, pēc formas kā liels aplis, kuram apkārt stāvēja cilvēki. Tie nebija vecajie, tā bija kopienas sanākšana, kuru sasauc kopā, lai risinātu kaut kādus jautājumus un darīšanas. Tā bija viņu svētā vieta, sakrāla, kur arī tika noturētas cermonijas un rituāli (?).
Tad parādījās ūdens virsma kā spogulis. Virs ūdens "sastinga" simbols (skat zīm.1) - kristāla lode ar rokturi (?), kura mainīja savu izskatu - pieņēma plakanu formu ( to it kā saplacināja), taču kristāls (akmens) palika šīs plaknes vidū (skat. zīm.2).
Un tad ezers iemirdzējās, izgaismojās ar gaismu (ļoti spožu), kura nāca no ezera dibena (no visa uzreiz!!!) augstu gaisā...
Ezers sāka vārīties (kā ūdens tējkannā). Lai nomierinātu šīs enerģijas virs ūdens parādījās zobens, kurš lēnām tuvojās ūdens virsmai un laidās iekšā dziļumā. Atkarībā no zobena dziļuma ezerā, tā ūdens nomierinājās (skat. zīm.).

Šajā brīdī gonga skaņas nomainīja stabule...plūda ļoti maiga melodija. Un tad "es ieraudzīju" cilvēkus, ezera otrā krastā. Tie bija kopienas ļaudis -veci, jauni, bērni... viņi gāja pa divi, trīs, ģimenēm, pa vienam, ģērbti zemnieku apģērbos.  Viņi atgriezās. Stāvot ezera pretējā krastā viņi klausījās stabules skaņās...
Virs ezera parādījās vēl viena zīme, pēc formas, kā četras ziedlapiņas, kura izmainījās uz sarežģītāku rakstu (sniegpārsliņas struktūra?). Tas ir it kā zīmogs, šīs vietas enerģētiskā matrica...
Sajūtas bija ļoti interesantas! Tāds bija šīs vietas mans redzējums. Kāds redzēja un juta savu, kaut ko citu...
Pateicos un paklanos VISIEM, kas bija blakus tajā dienā!!!

NATALIJA

Комментариев нет :